«Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»

/Rainis/

Pandēmijas laikā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā miljoniem cilvēku izjūt problēmas ar ienākumiem. Valdību veiktie palīdzības mehānismi ir smagnēji administrējami un nonāk pie cilvēkiem novēloti, kas izraisa bailes par nākotni, šaubas par valsts spējām un ES lietderību.

Savlaicīgi pieņemta un funkcionējoša beznosacījumu pamata ienākumu sistēma būtu ievērojami efektīvāka par esošajiem palīdzības mehānismiem.
LSDSP vairākkārt ir aicinājusi spriest par beznosacījumu pamata ienākumu ieviešanu Latvijā. Šobrīd norisinās Eiropas pilsoņu iniciatīva beznosacījumu pamatienākumiem 2020.–2021. gadam ar nosaukumu “Sākt beznosacījumu pamata ienākumus visā ES”.

Iniciatīvas organizatori uzsver, ka mērķis ir ieviest beznosacījumu pamata ienākumus visā ES, kas nodrošina ikviena cilvēka materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrībā kā daļai no tās ekonomiskās politikas.

Šis mērķis ir jāsasniedz līgumos paredzētajās ES kompetences ietvaros. Iniciatīvas organizatori uzskata, ka beznosacījumu pamata ienākumi samazina reģionālās atšķirības, stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES.

Ir jāsavāc miljons parakstu, lai Eiropas Komisija lemtu, kādas darbības veikt tālāk. Organizatori katrai dalībvalstij proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir noteikuši minimāli nepieciešamo parakstu skaitu.

Latvija šobrīd ir savākusi 48,5% šī minimuma – 2735 balsis. Tas ir otrs labākais rādītājs ES. Slovēnija savākusi 109%. Lielākās dalībvalstis ap 30%.
Ja paraksti tiks savākti, Eiropas Komisija nevar uzspiest katrai dalībvalstij konkrētu izmaksājamu summu (vidējā nabadzības robeža Eiropā ir 800 eiro), bet var rosināt 5–7 paralēlus beznosacījumu pamata ienākumu ilgtermiņa eksperimentus (trīs gadi), ko tā finansētu pilnīgi vai daļēji.

Arī Latvija varētu būt eksperimentētāju vidū. Otra iesaistīšanās forma būtu eirodividendes – daļējs pamata ienākums, ko maksā visiem eiropiešiem.

Tas varētu kļūt par politikas instrumentu, kas aizsargā ES un jo īpaši eirozonu no asimetriskiem ekonomikas satricinājumiem un samierina pilsoņus ar Eiropas integrācijas ideju.

Kā vienā, tā otrā gadījumā Latvija būtu ieguvēja, sevišķi tās iedzīvotāju daļa ar maziem un vidējiem ienākumiem, kuriem visās krīzēs klājas visgrūtāk.

Nevar zināt, kad beigsies pandēmija un kad iestāsies nākamā krīze, tāpēc savlaicīga beznosacījumu ienākumu ieviešana būtu ieguldījums cilvēku nākotnē, radot drošības sajūtu un ticību ES.