Cik objektīvs ir elektroenerģijas cenas pieaugums? Kas īsti ir valsts AS Latvenergo, elektroenerģijas ražotājs vai tirgotājs, vai divi vienā? Par cik Latvenergo saražotā elektroenerģija objektīvi kļuvusi dārgāka un vai to pārdod vēl dārgāk, ja birža to pieļauj?

Latvenergo kā ražotāja saražotā elektroenerģija nonāk biržā un tālāk Latvenergo kā tirgotājs to tur pērk par biržas cenu un pārdod tālāk mums gala patērētājiem. Te rodas virkne jautājumu. Jāsāk ar elektroenerģijas patēriņa un ražošanas bilanci. Cik no patērētā saražojam Latvijā un cik jāimportē caur Noord Pool biržu? Kā saražotā Latvijā sadalās starp siltuma stacijām un hidrostacijām, kur ražošanas izmaksas ir atšķirīgas. Un kādas izmaksas vai cenas var ietekmēt Latvijas valsts, bet kādas nē. Latvijas valsts budžets kā dividendes saņem daļu no Latvenergo peļņas un ir ieinteresēts lielākā peļņā. Objektīvi var mainīties elektroenerģijas cena biržā un izmaksas ražojot siltumstacijās, jo pieaug gāzes cena. Sabiedrība ir tiesīga zināt visus aspektus kāpēc pieaug elektroenerģijas cena, pateikt, ka cēlonis ir pieaugusī cena biržā ir par maz jo ne vienmēr Latvijai trūkstoša elektroenerģija jāpērk biržā un vai pašu saražota elektroenerģija iekšējā mazumtirdzniecības tirgu jātirgo caur biržu. Kad es uzdevu Elektrum jautājumu vai varu nopirkt elektroenerģiju no Latvenergo kā ražotāja bez biržas, man atbildēja nē. Interesanti būtu salīdzināt Latvenergo TEC un HES saražotās elektroenerģijas izmaksas plus peļņa ar cenām biržā. Pārliecinošai analīzei man trūkst datu, kas ir tikai Latvenergo rīcībā. Tāpēc secinājumi iespējamā un pieļāvumu formā izejot no acīmredzamām patiesībām. Gandrīz visu pagājušā gada decembra mēnesi Latvenergo saražoja elektroenerģiju vairāk kā Latvijā patērēja. Pēc Latvenergo mājas lapā pieejamās informācijas, decembra sākumā ( 6-12. dec.) Latvija saražo 105% no patērētās elektroenerģijas, tātad nekas nav jāpērk Noord Pool biržā. Var saprast ka pieaug gāzes cena, kuras īpašnieki, kas to nosaka, mēs neesam, kā rezultātā pieaug elektroenerģijas, ko saražo TEC-1 un TEC-2, cena. Bet vai pieaug ūdens cena Daugavā? Ūdens Daugavā vai nu ir vai nav pietiekamā daudzumā, bet tā cena nemainās. Ja ūdens nav pietiekamā daudzumā, jāizmanto citas ģenerējošās jaudas vai elektroenerģija jāpērk biržā, kas pārdala kopējo cenu. Svarīgi ir fiksēt, cik kopējā elektroenerģijas bilancē dod TEC-1 un TEC-2. Spriežot pēc mājaslapā minētā ģenerējošo jaudu sadalījuma, minētajā nedēļā aptuveni 59,3% saražoja HES un 40,7% siltumstacijas. Jācer, ka HES saražotajai elektroenerģijai nav cenas pieauguma, pieaugums iespējams tikai no siltumstacijās ražotā. Daugava nav Latvenergo īpašums, tā ir visas tautas īpašums un nav mūsu interesēs šo resursu nepamatoti sadārdzināt, lai Latvenergo gūtu lielāku peļņu. Jāsaka arī atzinīgi vārdi Latvenergo virzienā. Šajā laikā ģenerējošās jaudas bija pietiekamas lai pat patēriņa maksimuma stundās, kad elektroenerģijas cena biržā ir visaugstākā, to nebija jāpērk. Pie tam Lietuva šajā periodā saražo tikai 27 % no sava patēriņa, bet Igaunija 78%, taču cenu pieaugums tur praktiski tāds pats kā Latvijā (Lietuvā 60% un Igaunijā 57%) bet Daugavas kaskādes ar zemām elektroenerģijas izmaksām kaimiņiem nav un enerģija, atšķirībā no Latvijas, jāpērk biržā par augstu cenu. Situācija saražotajā un patērētajā elektroenerģijā Baltijas valstīs atšķirīga, bet Noord Pool biržā praktiski nav atšķirību cenu kāpumā. Minētajā nedēļā enerģijas plūsmas uz Baltiju pieauga no Zviedrijas par 12%, no Somijas par 42%, no Krievijas pat divas reizes jo jāsedz trūkstošā saražotā elektroenerģija Lietuvā un Igaunijā. Līdzīga situācija arī citās decembra nedēļās. No 13.12- 19.12 izstrāde pret patēriņu Latvijā 101%, Igaunijā 89%, Lietuvā 31%. No 20.12-26.12 izstāde Latvijā 103%, Igaunijā 106%, Lietuvā 42%. Būtiski atšķiras minētā attiecība mēneša pēdējā nedēļa, kad visas trīs valstis izstrādāja mazāk elektroenerģiju kā patērēja. Decembra mēnesī elektroenerģijas jomā Latvija gandrīz ir pavadījusi pašpietiekamā režīmā, bet kā šis veiksmīgais Latvenergo kā ražotāja darbības mēnesis parādīsies Latvenergo kā tirgotāja izrakstītajos rēķinos? Latvijai būtu skaļi jāsaka Eiropas Komisijai (EK) , kaut kas nav kārtībā šajā cenu politikā un Noord Pool cenu noteikšanas kārtībā. Nav normāli, ka birža, kuras būtība panākt, lai konkurences rezultātā cenas krītas, praktiski ir veicinājusi cenu kāpumu Latvijā. Latvijas valdība, grozoties kā zalktis uz pannas , visādā veidā cenšas mīkstināt elektroenerģijas cenu kāpuma sekas, it kā kaut ko dara, tā vietā lai EK, kuras kompetencē ir arī biržu jautājumi, risinātu cēloņus cenu kāpumam. Kas ir primāri, patērētāju dzīves līmenis, vai valsts budžeta ieņēmumi?