Tuvojas 18. novembris, kad latviešu tautas gaišākie prāti pirms 99 gadiem izmantoja savas tautas pašnoteikšanās tiesības, kas ir katras tautas neatņemamas tiesības, un pasludināja Latvijas valsts dibināšanu.

Nacionāla valsts, tā ir vērtība, kura pienākas katrai tautai, kura dzīvo savā etniskajā teritorijā un to vēlas. Nacionālai valstij, kā vērtībai, noteikti būtu jāatrodas ES vērtību sistēmas augšgalā (ja ES sevi prezentē kā vērtību sistēmu), par ko, pēdējā laikā rodas pamatotas šaubas. Katalonijas tauta, savu iespēju robežās, ir paudusi vēlēšanos pēc neatkarīgas valsts, kas ir radījis divdomīgu situāciju un dažādas spekulācijas. Tie, kuri nevēlas taisnīgu, uz principiem balstītu risinājumu, paziņo ka Katalonijas neatkarības referendums un neatkarības pasludināšana ir Spānijas iekšējā lieta un Latvija nekad neatzīs Katalonijas neatkarību. Vajadzētu gan atcerēties, kā Latvija atguva savu neatkarību. Kā mēs priecājāmies par LTF organizētā referenduma rezultātiem, kā mēs priecājāmies par pirmajiem Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas faktiem un skumji, ka mūs kaunina par ieņemto pozīciju Katalonijas jautājumā toreizējais Islandes ārlietu ministrs, kura pirmā atzina atjaunoto neatkarīgo Latvijas valsti. Katalonijas tauta nekad nevarēs izmantot savas pašnoteikšanās tiesības, ja tās tiks saistītas ar Spānijas konstitūciju vai par šo tiesību izmantošanu lems visi Spānijas iedzīvotāji. Risinājums ir netraucēts referendums, kurā piedalās tikai Katalonijas iedzīvotāji ES novērotāju klātbūtnē. ES ir nonākusi izvēles priekšā un būs jāizvēlas, kas ir prioritāte problēmu risināšanā – pašas sludinātā vērtību sistēma vai izdevīguma princips. Nevar būt tā, ka vienas problēmas risina vadoties pēc vērtību sistēmas, bet citas pēc izdevīguma principa. Tāpat nav pieļaujams, ka politiķi, kuri cīnās par savas tautas pašnoteikšanās tiesībām tiek vajāti un ieslodzīti cietumā. LSDSP uzskata, ka LR ārlietu ministram būtu jāpamet savs postenis.

04.10.2017. LSDSP valdes priekšsēdētājs J.Dinevičs