2018. gada 6. aprīlī LU aulā notika Pasaules Veselības dienai un Pasaules Veselības organizācijas 70. gadadienai veltīta konference "Pieejama veselības aprūpe- svarīgs stūrakmens ekonomiskās izaugsmes pamatiem".

Ievadot konferenci, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, atskatījās uz vēsturiskajiem notikumiem organizācijas izveidē, kura pašreiz apvieno 194 valstis. Mērķis – Universal Health coverage. Uzdevumi kā to sasniegt - katrai nacionālai valstij var būt atšķirīgi.

Veselības ministre Anda Čakša savā ziņojumā akcentēja aizgūtus universālās veselības aprūpes sistēmas uzbūves galvenos balstus, kurus atzina par labiem esam (ilgtspējība, prasmīga darbošanās, laba pārvaldība , plaša zāļu pieejamība, pilna un precīza datu pārvaldība u.c ). Savā ziņojumā sniedza ieskatu - kā ir uzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība šā gada trijos mēnešos, pateicoties finansējuma pielikumam. Vislielākais gaidīšanas rindas kritums ir atzīmēts dienas stacionāros.

Tomēr uz jautājumu “Kā virzīt veselības politiku Latvijā?” netika atbildēts. Varbūt tāpēc , ka atbildīgā persona ministrijā par veselības politikas izstrādi un īstenošanu nav profesionālis? Pārvietots no Zemkopības ministrijas, un nav pat vetārsts, un nav sevi parādījis mediķu auditorijai, kā spējīgs kaut ko radīt, kaut ko īstenot. Kur ir tā labā pārvaldība? Kādi ir vājākie punkti veselības aprūpes sistēmā? Kāda loma ir nozares vadības tiešajam politikas veidotājam? Kā tiks risinātas problēmas, kas radīsies ar obligātās (vai brīvprātīgās?) veselības apdrošināšanas ieviešanu? Vai tās ir apzinātas? Kā tā reāli darbosies? Kā tas ietekmēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību? Ko darīs pacients? Kas būs jādara ārstam, māsai, ja nekāda brīvprātība nesekos no iedzīvotāju puses? Vai ir procesa aprakstu uzmetumi? Tik daudz neatbildētu jautājumu!

Pietiekoši izsmeļoši tika pasniegta veselības aprūpes pieejamības definīcija, iztirzāta tās daudzveidība- no dažādiem aspektiem, kas līdz šim nebija pietiekoši izrunāta. Tieši uz šīs bāzes ir jāveido veselības politika Latvijā. Par ārstniecības profesionālajiem uzdevumiem šaubas neradās, tie attīstās atbilstošā līmenī un pat pārsniedz iespējas. Vājais punkts joprojām paliek veselības aprūpes sistēmas organizatorisko procesu vadība.

Margarita Krauča

Konferences dalībniece