Photo by JESHOOTS.com from Pexels
Tikai laba izglītība var nodrošināt Latvijas neatkarību, latviešu valodas un kultūras uzplaukumu, Latvijas kā demokrātiskas valsts ilgtspējīgu pastāvēšanu. Ar ārzemju speciālistu aicināšanu nepietiek. “Tauta, kurai nav savas inteliģences, var tikai kalpot.” (Kārlis Skalbe “Mazās piezīmes”, R., 1990., 170. lp.) Latvijas valdības rīcība pašlaik turpina pasliktināt Latvijas izglītības stāvokli.
LSDSP pieprasa Saeimai un valdībai pildīt Latvijas likumus, atbalstīt izglītību un zinātni, aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Pieprasām pildīt pedagogu algu palielināšanas grafiku, paredzot tam līdzekļus 2020. gada budžetā un turpmāk. Pedagoga minimālā alga nedrīkst būt mazāka par vidējo valstī, tādēļ grafiks būtu jāpaātrina, nevis jābremzē, kā notiek pašlaik.
Gatavojot 2020.gada budžeta projektu, valdība atkal nepiešķir likumos paredzēto finansējumu zinātnei un studijām valsts dibinātās augstskolās, neatļauti pārkāpjot Saeimas pieņemtos likumus:
“(7) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.” (Augstskolu likuma 78.p. ) un “(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.” (Zinātniskās darbības likuma 33.p.).
Faktiskais valsts piešķirtais augstākās izglītības finansējums ir 0,39%, 0,38%, 0,35%, 0,37% no iekšzemes kopprodukta, bet zinātnes – 0,17%, 0,16%, 0,15%, 0,16% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā. (AIP pārskats Saeimai 24.09.2019.)
Tā vietā, lai atbalstītu augstskolas un zinātni, nodrošinātu finansējumu, valdība cenšas atņemt augstskolu autonomiju, grauj to prestižu, cenšas iedibināt politisku kontroli. Nepieņemama ir valdības iejaukšanās Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās, kuru tiesa atzīst par valdības juridiski nepareizu rīcību.
Valdība nenovērtē pirmskolas izglītības nozīmi. Izglītība ir zināšanas, prasmes un attieksmes. Attieksmju veidošana ir vissarežģītākā. Pēc četru gadu vecuma jau jāsāk kļūdu labošana, jo tālāk, jo grūtāk. Pirmskolā ieliktie pamati nosaka attieksmes (patriotismu, tikumību, uzticību) visam mūžam, piesaista cilvēku savai videi, savas tautas tradīcijām, savai valstij. Izmērīt attieksmju veidošanas rezultātu, tas ir, izglītības patieso kvalitāti, ir daudz grūtāk nekā zināšanas, tādēļ valdība augstprātīgi atļaujas noniecināt pedagogu atbildīgo darbu, birokrātisku centralizāciju liekot patiesas kvalitātes vietā.
LSDSP aicina Saeimu un valdību ar darbiem atbalstīt pedagogus, augstskolas un zinātni, lai Latvija varētu sekmīgi veidot savu nākotni. Ir jāļauj augstskolām un pašvaldībām risināt izglītības jautājumus, ievērojot subsidiaritātes principu, pieņemot lēmumus iespējami zemākajā pārvaldes līmenī. Pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas vadība nespēj tikt galā ar saviem uzdevumiem, tādēļ LSDSP pieprasa izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.