23 . Marts
Mirdza, Žanete, Žanna

 
 
    Aktuāli
    Ziņas  
    Sveicam!  
    Blogi  
    Arhīvs  
Galerija
Par mums
Lejuplāde
Ziedojumi
Kontakti
++Kalendārs++




    Mans epasts 

E-pasta adrese:

Parole:


LSDSP darbības stratēģija un darbības principi
2015-08-07

Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kā (LSDSP) vecākās Latvijas partijas  mērķis ir veidot Latviju par solidaritātes, progresa un sociāla taisnīguma valsti, kurā katram sabiedrības loceklim ir iespēja dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

LSDSP iestājas par Latviju kā tiesisku valsti, kurā, neatkarīgi no mantiskā vai varas stāvokļa, visiem cilvēkiem ir vieni likumi un vienādas garantētas tiesības uz kvalitatīvu izglītību, darbu, veselības aprūpi, mājokli, sociālo palīdzību, kultūru un atpūtu, ka arī bezmaksas piekļuvi globālā un vietējā mēroga informācijas ieguves un apmaiņas tehnoloģijām.

LSDSP vēlas radīt apstākļus pilnvērtīgai Latvijas iedzīvotāju jaunrades potenciāla izmantošanai, tāpēc redz Latviju kā atvērtu modernā laikmeta globalizācijas izaicinājumiem pielāgojušos valsti, kas pilna mērā izmanto tās iespējas, ko sniedz tās dalība Eiropas Savienībā. Būtisks priekšnosacījums šādai kardinālai pārmaiņai ir aktīvs valsts atbalsts sabiedrības izglītības un solidaritātes veicināšanā pretstatā gadu desmitiem kultivētajam individuālismam un tā rezultātā radītajai dziļajai plaisai starp nelielo pārtikušo slāni un lielajām trūcīgo masām, starp valdošo ekonomisko eliti un inerto pārvaldāmo iedzīvotāju kopumu. Eiropas labklājības valstis ar savu piemēru uzskatāmi demonstrē, ka sabiedrības attīstības veiksmes pamatā ir savstarpēja cieņa un atbildība, kā arī kopīgiem spēkiem krāta bagātība sociāli taisnīgā tirgus ekonomikā. LSDSP kā Latvijas vecākā politiskā partija un Eiropas sociāldemokrātu saimes pilntiesīga locekle, ir pārliecināta un gatava darbībā parādīt, ka tās rīcība ir nepieciešamie intelektuālie līdzekļi un valsts pārvaldes prasmes, lai veidotu Latviju kā plaukstošu demokrātisku valsti, kurā katram iedzīvotājam ir nodrošinātas iespējas ar godīgu darbu nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, izpaužoties saskaņā ar dabas dotajiem talantiem, spējām un apgūtajām prasmēm.

Pirmkārt, sauklis “visu noteiks brīvais tirgus’’ mūs no krīzes neizvedīs. Mums jāpastiprina pāreja uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, reizē ievērojot vides aizsardzības prasības.

Otrkārt, jāmaina nodokļu politika. Valsts ekonomisko attīstību nevar veicināt tikai ar nodokļu paaugstināšanu. Procesam jānorit arī pretējā virzienā, turklāt tam jābūt diferencētam. Diferencētam jābūt arī neapliekamam minimumam, tam jābūt apgriezti proporcionālam algas lielumam (mazāku algu saņēmējiem tas jānosaka lielāks nekā lielu algu saņēmējiem).

Treškārt, jāoptimizē un maksimāli jāsamazina valsts pārvaldes aparāts, kas tajā “strādājošo’’ skaita ziņā ieņem vienu no pirmajam vietām ES. Jāveic reāla, pārdomāta valsts iestāžu darbinieku samazināšana un algu līdzsvarošana. Jāpārskata valsts un pašvaldību institūciju darba kārtība, izslēdzot dažādu iestāžu darba dublēšanās iespēju un ‘’ierēdņu nezūdamības likumu’’. Minētajām darbinieku skaita izmaiņām jābūt caurskatāmām un informācijai par tām jābūt sabiedrībai pieejamai. Jāvienkāršo nodokļu administrēšana un jāsamazina noteikumu izmaiņu biežums.

Ceturtkārt, lai to panāktu, jāmaina Saeimas vēlēšanu likums, jo ar šādi ievēlētu Saeimu šādas izmaiņas nav iespējamas. Kā tautā saka “tie paši vēži, tikai citā kulītē’’. LSDSP uzskata, ka jāpāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, pēc kuras katrs ievēlētais deputāts par saviem solījumiem un darbiem būtu personīgi atbildīgs savu vēlētāju priekšā. Jāpalielina valsts prezidenta pilnvaru loks un prezidents Saeimā jāievēl, deputātiem atklāti balsojot.

Nekavējoties jāievieš iedzīvotāju progresīvais ienākumu nodoklis, sākot pakāpenisku likmju paaugstināšanu no 1500 eiro uz augšu. Pensijām jābūt ne mazākām kā minimālā alga valstī, tās jāpārrēķina, ņemot vērā dzīves dārdzības paaugstināšanās koeficientu. Ļoti strīdīgs jautājums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšana no pensijām. Sākumā IIN noteikt sākot no 500 eiro lielām pensijām, palēnām IIN piemērošanas slieksni ceļot augstāk un nākotnē atsakoties no IIN piemērošanas pensijām pavisam.

Jāievieš uzņēmuma ienākuma nodokļa diferenciācija atkarībā no kapitāla atdeves, vienlaicīgi nosakot neaplikt ar  nodokli to peļņas daļu, ko uzņēmums investē ražošanas attīstībā, jaunu darbavietu radīšanā, jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kā arī valsts iekšējā patēriņa preču ražošanā. Viens no galvenajiem veidiem, kā to izdarīt, ir nodokļu diferencētu atlaižu piešķiršana (nodokļu samazināšana) šiem uzņēmumiem. Līdzīgi diferencētai jābūt dividenžu aplikšanai ar nodokli, ja tās neiegulda paša uzņēmuma attīstība vai jaunu darbavietu radīšanā.

Imigrācijas likumā jāparedz, lai investors, kas nepārstāv ES dalībvalstis, iegūtu termiņuzturēšanās atļauju, tam nepieciešams ieguldīt vismaz 1 milj. eiro Latvijā dibinātā  jaunā vai jau esošā uzņēmumā. Ieguldītajai naudai jābūt pieejamai Latvijas bankas kontā. Savukārt, ārzemniekam jāuzrāda pietiekami papildus līdzekļi, kuri paredzēti sevis un savas gimenes uzturēšanai, līdz ar to minētajam ārzemniekam būtu nodrošinājums pēc sociālās palīdzības un darba vietas. Šādi noteikumi varētu būt spēkā līdz laikam, kad ārzemnieka ieguldītie līdzekļi sāks dot stabilus ienākumus valstij. Šādu atļauju valsts drīkst izsniegt tikai tādos gadījumos, ja tas ir nepieciešams Latvijas ekonomikas attīstībai un nacionālajām interesēm. Likumā noteikti jāietver norma, kurā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju nedrīkst attiecināt uz Latvijas valstij nevēlamām personām.

Diferencēti jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa  (PVN) pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, komunālo un pasašieru pārvadājumu pakalpojumu likme. Jāizanalizē atlīdzības par Latvijas zemes dzīļu izmantošanu apmēri un jāievieš korekcijas atbilstoši šodienas tirgus prasībām ES. Arī zemes iegādes nosacījumi ārvalstniekiem ir vieni no liberālākajiem ES, kā arī liberālāki salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Arī šeit nepieciešama analīze un korekciju ieviešana. Jāpaaugstina nekustamā īpašuma nodokļu likmes tām lauksaimniecībā neizmantotajām zemes platībām, par kurām tiek saņemts ES atbalsta maksājums. Lauksaimniecībā nepieciešams sekmēt atbalstu ne tikai tiem zemniekiem, kuri izaudzē produkciju, bet arī tiem, kuri izaudzēto produkciju pārstrādā vietējam tirgum un eksportam.

Jāievieš diferencēts mājokļa nodoklis, par pamatu vērā ņemot vidējo platību uz vienu iedzīvotāju ekonomiski attīstītajās ES valstīs, par platību virs šīs normas jāmaksā nodoklis. 

Jāizdod likums, kas aizliedz bankām ķerties klāt kredīta ņēmēja pārējiem īpašumiem, izņemot ķīlu, ar kuru galvots kredīts, kā tas ir citās ES valstīs. Tāpat likumā jābūt norādītam, ka finanšu grūtībās nonākušajam kredīta ņēmējam nedrīkst palielināt procentu likmes un kredītu limitu.

Maksimāla uzmanība jāpievērš eksporta veicināšanai, tā kreditēšanas atvieglošanai. Pienācīgā apjomā nestrādā eksporta garantijas, tās izmanto niecīgs procents uzņēmumu. Par piemēru jāņem Ķīna, kur eksports ir atbrīvots no nodokļiem, kā rezultātā tur notiek strauja ekonomikas augšupeja. Jāpaplašina un straujāk jāattīsta beznodokļu brīvostas statuss, lai nopietni attīstītos tranzīta kravu daļēja, dziļāka pārstrāde eksportam.

Nedrīkst pieļaut peļņu nesošo, stratēģisko valsts uzņēmumu kā "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš", "Lattelecom", "Latvijas Valsts meži" un "LMT", u.c., privatizāciju, kas ir ļoti iespējama sakarā ar SVF kredīta jūgu.

Nekavējoties jāpārtrauc Latvijā valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu samazināšana un valsts kontrolēto zāļu cenu paaugstināšana. Jāveic algu paaugstināšana mediķiem, skolotājiem un policistiem, citu neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekiem. Atcelt nodokļu maksāšanu no minimālās algas, kā tas ir daudzās ES valstīs.

Tautsaimniecības attīstības jautājumos trūkst neatkarīgas, ekonomiski pamatotas ekspertīzes, pēc kuras varētu vadīties Saeima, valdība un prezidents kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, arī daudzās ES valstīs. Tāpēc arī pēdējos 25 gados Latvijā ir valdījusi augstākā un vidējā birokrātija, kura nosaka visu valstī.

Nepieciešams kardināli samazināt valsts pārvaldes aparāta izdevumus. Valdībai neveicas ar administratīvo šķēršļu nojaukšanu. Kamēr tas nebūs izdarīts, tikmēr būs attaisnojama daudzu tūkstošu ierēdņu sēdēšana kantoros. Šie cilvēki kantoros neko neražo, tādējādi nerada pievienoto vērtību. Attiecīgo ministriju ierēdņiem prēmijas varētu noteikt tikai gadījumos, ja viņiem uzticētajos jautājumos būtu redzami panākumi un atbildība. 

Šodien cilvēkiem nepieciešams darbs. Izglītības un zinātnes jomā politiķiem un ministrijām jāvadās pēc ES attīstītāko valstu pieredzes. Izaugsmes iespējas un veiksmi konkurencē varam rast vienīgi inovācijās, pētniecības rezultātus ātri "pārvēršot" tirgū pieprasītos izstrādājumos un pakalpojumos. Šeit paveras arī jaunu darbavietu iespēja. Nepalielinot līdzekļu ieguldījumus zinātnē, mēs nodarām lielu ļaunumu tautsaimniecības attīstībai.

Jāizvērš un straujāk jāattīsta ēku siltināšanas programma. Latvijā ir ļoti slikts ceļu stāvoklis. Šeit paveras darba iespējas daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku. Izmantojot valsts un privātās partnerības modeļus, jāprojektē un jāsāk būvēt ceļus, kuru būvē iespējams piesaistīt arī ārzemju investorus. Ņemot vērā vecās autobūves tradīcijas, Jelgavā būtu jāatjauno auto būvniecība, vai atsevišķu mezglu, detaļu ražošana autobūves firmām. 

Valstij jārada izdevīgi apstākļi alternatīvās enerģijas iegūšanai (saules enerģijas izmantošanas apgūšana, vēja ģeneratori, koģenerācijas stacijas, u.c.), lai mazinātu enerģētisko atkarību no kaimiņvalsts Krievijas.

Jāatjauno tramvaju, vilcienu vagonu ražošana Rīgā. Lūk, pirmie pasākumi jaunu darbavietu radīšanai valstī. Bezdarbnieku skaits nesamazinās, te nedrīkst vilcināties. Valdībai steidzīgi jāpieņem kardināli lēmumi jaunu darbavietu radīšanai un nodrošināšanai. Galvenais – ierēdņi un politiķi jāpiesaista pie konkrētu solījumu izpildīšanas un rezultātu sasniegšanas. Bez šādas atbildības noteikšanas visā valsts pārvaldes aparātā valsts no krīzes ārā netiks. Valsts turpinās tuvoties bankrotam un turpināsies darbaspēka aizplūšana no valsts. Vai esošajai valdībai tas ir vajadzīgs? Latvijas tautai – noteikti nē!

 

LSDSP programmu caurlūkoja un komentēja LSDSP valdes loceklis Jānis Ozers



Izsaki savu viedokli
«Atpakaļ
 Dienas komentārs   
Nerevidēsim gadsimtu vecās tradīcijas
Daugavietis
LSDSP kā Latvijas politiskai partijai ir jāatbalsta Latvijai svarīgas vērtības, Latvijas kultūru, jāveido patriotisms, jārunā par pieminekļiem kā Latvijas kultūras daļu. Simbolu analīze nav politiskas...


 Jaunākais komentārs forumā   
Ekonomiskā krīze
Hoffman
Vai jūs meklējat ātru un pieejamu aizdevumu piedāvājumu, kas ir ticama un patiesa ?? jāuztraucas ne vairāk, mēs esam šeit, lai Jums piedāvāt savu sapni aizdevumu tikai 2%, jums ir 100% drošs, kas noda...


Izsaki savu viedokli
 Galerija   
 
   
 
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Adrese: Rīga, Aldaru iela 8, LV-1050 Tālrunis 67356585