23 . Marts
Mirdza, Žanete, Žanna

 
 
Aktuāli
Galerija
    Par mums
    Valde  
    Sieviešu apvienība  
    Dokumenti  
    Kā iesaistīties  
    Ātrā palīdzība  
Lejuplāde
Ziedojumi
Kontakti
++Kalendārs++




    Mans epasts 

E-pasta adrese:

Parole:


Sieviešu apvienība

 

Eiropas kultūras vērtības sabiedrībā, vēsturē, izziņā: kompleksitātes izaicinājums.  

Konference ar šādu nosaukumu  notika š.g. 25. janvārī Rīgas Domes konferenču zālē. To ar Rīgas Domes atbalstu sarīkoja Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts. Kā vieslektors uzstājās  profesors no Itālijas Antonio Badžo: „Sophia” universitārā institūta (Lopiano, Itālija) profesors politiskajā filozofijā un Gregora Pontifikālās universitātes (Roma) asociētais profesors sociālajā ētikā. Prof. Badžo pētījumu joma ir mūsdienu sabiedrības sociālās un politiskās realitātes kompleksitātes problēma un nepieciešamība pēc jauna domāšanas veida, kas spētu pārvarēt šauri redukcionistisku skatījumu uz sabiedrību, vēsturi un izglītību. Viņam ir aktuāls jautājums par Eiropas kultūras vērtībām un kristīgo humānismu kā iespējamo atbildi mūsu laikmeta kompleksitātei.

 
Konferences atklāšanā uzrunas teica V.E.arhibīskaps-metropolīts prof. Zbigņevs Stankēvičs un  Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. Konferencē piedalījās LR Aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Klausītāju vidū  bez kristīgās baznīcas pārstāvjiem bija radošās inteliģences ļaudis, pasniedzēji, žurnālisti un citi interesenti.

 
Savā lekcijā prof.  A.Badžo runāja galvenokārt par brālības jēdzienu un tā izpausmēm politikā, kultūrā un sociālajā jomā. Kā piemēru lektors izmantoja franču revolūcijas lozungu jeb, kā pats to nosauca „triptihu” – Brīvība, brālība, vienlīdzība, kurā satiekas gan reliģiskas, gan pavisam pretējas noskaņas. A.Badžo uzsvēra, ka divu pēdējo gadsimtu sabiedrību nevar izprast balstoties tikai uz ideoloģijām. Valsts nošķiršana  no baznīcas  būtībā ir novājinājusi abas puses. Visvairāk no tā cietusi tieši politiskā doma, jo tai nākas skatīt sabiedrību kopumā.

 
Lekcijas gaitā profesors izvirzīja jautājumu – Kādēļ tad franču revolūcijas „triptihs”  ir tik svarīgs? Kā tajā parādās brālības jēdziens?


Parasti vārdu –brālība saistam tikai ar reliģiju. Kultūrantropoloģijā  jēdzieni brālis un kristietis ir sinonīmi. Tomēr vārdi – brīvība, brālība, vienlīdzība – tā laika Francijā ir kas jauns un atklāj jaunu principu, jo jēdziens – brālība - nonāk saistībās ar diviem citiem jēdzieniem, atzina A.Badžo. Šis „triptihs” pastāv pavisam īsu laiku, jo franču revolūcija pāraug pilsoņu karā. Turpmāk „brīvība” un „vienlīdzība” attīstās pašas par sevi  bez „brālības” un veido savas sistēmas. Šīs sistēmas var radīt antihumānas sabiedrības. Bez tam, kopdzīves formu „brīvība” un „vienlīdzība” tā arī nav atradušas, uzsvēra profesors.


20. gadsimtā sabruka sistēmas, kuras balstījās uz vienlīdzības principa. Līdzīgi ir ar „brīvību”, kura pati par sevi arī nevar veidot harmonisku sistēmu, atzina A.Badžo. Šodien brālības jēdziens ir pazudis no politiskajām vārdnīcām un publiskās telpas vispār. Iemesls tam ir kaut vai fakts, ka jēdzienu brālība dažādi saprot, piemēram, brālīgas valsts tanki Prāgas ielās. Arī noslēgtās kopienās – sektās ir savs jēdziena „brālība” skaidrojums.

 

Interesanta bija profesora atziņa, „ja politiķis nevar savienot brīvību ar vienlīdzību, tad viņš nav politiķis,” pieminot situāciju Itālijā (Berluskoni).


A.Badžo brālības jēdziena būtību skaidroja caur vienlīdzību, uzsverot, ka brālība izsaka to, ka vienlīdzīgie var būt atšķirīgi. „Brālība” liek mums atstāt binārās attiecības, t.i., -draugs –nedraugs. Būtībā, uzsvēra profesors, šādas attiecības – draugs – nedraugs raksturo visu politikas vēsturi. Daudzām politiskām domām bieži vien ir binārs raksturs, piem., K.Šmits - labējais politiķis.


Savas uzstāšanās noslēgumā A.Badžo apskatīja „kompleksitātes” jēdzienu, sniedza tā definīciju  un atzina, ka šodien mums visiem ir jāstudē šī kompleksitāte brālības gaismā.


*Kompleksitāte - jēdziens nāk no bioloģijas, bet to var attiecināt uz sociālo jomu. Kompleksitāte ir sistēma, kurā pastāv globālā vienība, kura savukārt ir organizēta un pastāv mijiedarbībā starp elementiem un komponentiem, kuri ir ļoti dažādi. Šie elementi ir organizēti dažādos līmeņos un savienoti ar neskaitāmām saitēm (definīcija nāk no mūsdienu zinātnieku debatēm).


Pēc A.Badžo lekcijas V.E. arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankēvičs aicinot uz paneļdiskusiju rosināja klātesošos padomāt, kā šos vārdus – brīvība, brālība, vienlīdzība mēs varētu saistīt ar Latvijas situāciju?

Patiesi – vai gan brālis, kam palīdz viņa brālis nav stiprs, kā nocietināta pils?

LSDSP SA priekšsēdētāja
Simona Kalniņa
 

 


 

Mēdz teikt, ka, ja  tu nenodarbojies ar politiku, tad politika nodarbojas ar tevi. Nenoliedzami kristiešu  vidū pastāv viedoklis, ka  labāk tai politikā neiesaistīties, jo tāpat cilvēki ar kristīgu pasaules uzskatu atrodas politikā, bet reāli  redzamu pārmaiņu pozitīvā ziņā nav. Tātad - tā ir utopija - kristietim iesaistīties politikā.


Piedāvājam partijas biedriem un pārējiem interesentiem iepazīties ar priestera Paskāla Marijas Jerumaņa rakstu - "Kristietība, sabiedrība. tautsaimniecība un politika".

 

Lai rodas jaunas atziņas un secinājumi!
Brīvi sveiks!

 

LSDSP Sieviešu apvienības priekšsēdētāja
Simona Kalniņa

 

 

Priesteris Paskāls Marija Jerumanis

 

KRISTIETĪBA, SABIEDRĪBA,
TAUTASAIMNIECĪBA UN POLITIKA.

/Īss kopsavilkums./

 

Vispirms gribu teikt, ka tās ir saistītas savā starpā. Es pats nepiederu un nepiederēšu nevienai partijai, jo es to nevaru Baznīcas vārdā. Tomēr cik vien iespējams gribu runāt ar jums, lai mēs kopīgi pārdomātu, ko
dara kristieši politikā un vai vispār ir iespējama kristīga politika. Bieži vien nākas dzirdēt dažādu cilvēku apgalvojumus par to, ka kristietība un politika ir šķirtas viena no otras, ka kristīga politika ir neiespējama. Ir tikai kristieši, kuri darbojas politikā./.../


Aplūkosim sīkāk cilvēciskās vērtības Kristus Evaņģēlija gaismā. (1) Liela uzmanība tiek pievērsta cilvēka sirdsapziņai. Kristieši aizstāv viedokli, ka sirdsapziņu nevar apspiest ne ar ko, piemēram, to nevar apmāt pat masu mēdiji. Tikai cilvēks pats ir brīvs lemt par sevi, atbildēt par sevi. (2) Kristieši centīsies rūpēties par tiem, kuriem klājas grūti, piemēram, nabagiem,- veikt žēlsirdības darbu. (3) Kristiešiem svarīgs būs kopējais labums, tātad solidaritāte. Viņi neaicinās uz to, lai kāda sabiedrības grupa cīnītos pret otru, teiksim – nabagi pret bagātajiem. Viņi centīsies sabiedrību apvienot, lai visi tās locekļi rūpētos par kopējo labumu un cilvēku. Politikā kristieši centīsies apvienot visus spēkus, turpretīm liberāļi aizstāv tikai naudīgo cilvēku intereses. Kristieši centīsies apvienot bagātos un nabagos, strādniekus un uzņēmējus un tml. (4) Kristiešus politikā sevišķi raksturo tas, ka viņi īpaši aizstāv augstākās vērtības./.../


Kad kristieši iesaistās saimnieciskajā vai politiskajā dzīvē, viņiem jāapsver, vai viņi tur tiešām darbosies kā kristieši. Nedrīkst notikt, ka mēs sevi nosaucam par kristiešiem, bet nedarbojamies atbilstoši tam. Ar vārdu vien nepietiek, mūsu kristīgā nostāja ir jāapliecina darbā, kurā esam iesaistījušies./.../


Kādi tad būtu tie principi, uz kuriem mums jāceļ valsts?


1.Valsts pamatā ir jābūt cieņai pret katru cilvēku un kopējo labumu. Cilvēks nav tikai indivīds, viņš arī dzīvo sabiedrībā un pieder kādai tautai.Ja valdība būs kristīga, tā īpaši rūpēsies par nabagiem, cietējiem, pamestajiem. Šāda valdība arī aizstāvēs dzīvību, sākot jau pirms nākšanas pasulē līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Ja sabiedrība sāk aizskart cilvēku, viņš ir degradēts, un sagrauti ir paši civilizācijas pamati. 2.Jārespektē cilvēka brīvība un sirdsapziņa. 3.Jārespektē un jāaizstāv ģimene – sabiedrības pamatšūniņa. Aizstāvēt nozīmē, piemēram, to, ka valsts neiejaucas ģimenē, nosakot, kādai jābūt bērnu izglītībai, to ģimene izvēlas pati. 4.Jāaizstāv tauta un tās brīvā izaugsme, jo cilvēks veidojas un uzplaukst ne tikai ģimenē, bet arī tautā kā viņam dabiskā vidē. 5.Lai sabiedrībā varētu attīstīties patiesa brīvība, lai tā netiktu
degradēta, ir nepieciešami labi likumi. Nepastāv absolūtā brīvība. Cilvēks var būt pilnīgi brīvs tajā “savā stūrī”, taču kad viņš ir kopā ar citiem cilvēkiem, viņa brīvībai ir kādas robežas, lai viņš nedegradētu cita cilvēka brīvību. Tādēļ nepieciešami piemēroti, labi likumi, lai tiktu veicināta cieņa pret katru cilvēku un tikumība.

 

Redziet, ka brīvība ir saistīta ar cieņu pret cilvēku. Turklāt brīvība neaprobežojas tikai ar to, ka es daru, ko gribu. Brīvība attīstas, ja es daru kaut ko tādu, kas nes patiesu labumu man un citiem cilvēkiem. 6. Valstij jāveicina augstāko vērtību izkopšana. Bieži vien ir bijis tā, ka valsts veicina tādu iestāžu darbību, kuras nes lielu peļņu. Protams, ir jābūt labam saimniekam. Bet ar to vien nepietiek. Ja mēs gribam aizstāvēt cilvēku, mums jāveicina augstāko vērtību izkopšana. Kādas tad ir šīs augstākās vērtības? Par tādām varam uzskatīt žēlsirdību, kultūru, arī tautas kultūru, reliģiju, dabas aizsardzību, patiesību masu informācijas līdzekļos, kas ir pamats patiesai demokrātijai, u.t.t. 7. Valstij jārūpējas par to, lai kopējais labums tiktu vislabāk sadalīts un nestu augļus. Cilvēkam jādod pēc iespējas lielāka atbildība un augsta izglītība. Ja cilvēks būs labi izglītots, ja viņam būs dota atbildība, arī kopējais labums tiks vislabāk sadalīts un nesīs visvairāk augļus. Privātīpašums, brīvais tirgus un atvietošanas princips ir vispiemērotākie veidi, lai valsti attīstītu cilvēciski un racionāli. Mēs neizvirzam brīvo tirgu pirmajā vietā. Tam ir jākalpo, lai cilvēciski un racionāli attīstītu kopējo labumu.


Atvietošanas princips nozīmē to, ka jums dod to atbildību, kas nepieciešama, lai jūs labāk strādātu tur, kur jūs esat. Tas ietver sevī arī decentralizāciju. Valsts noteiks dažas nepieciešamas lietas, bet ne visas. Tie, kas ir apakšā, zinās labāk, ko praktiski darīt, nekā tie, kas ir augšā. Privātīpašums un atvietošanas princips veicina atbildību un radošu darbu, kā arī to, lai kopējais labums tiktu cilvēciski un racionāli sadalīts. 8. Valstij kādreiz tomēr ir tiesības iejaukties saimniecībā. (“Tīrie” kapitālisti teiks, ka valstij nav tiesības to darīt, jo tad saimniecība nevarēs attīstīties pēc saviem likumiem.) Netaisnīgas pagātnes dēļ daži var piesavināties kopējo labumu. Ne tikai piesavināties, bet arī izmantot to savām personiskajām vajadzībām. Tāpēc valstij reizi pa reizei ir tiesības iejaukties tautsaimniecībā un sabiedriskajā dzīvē ar piemērotiem sociāliem likumiem. Jo kopējais labums un cieņa pret cilvēku ir augstāks nekā privātīpašums. Privātīpašums ir tikai veids, kā to vislabāk izkopt. Valsts iejaucas tādēļ, lai sabiedrība attīstītos harmoniski, un jebkurš cilvēks varētu būt laimīgs. Protams, valstij vienmēr būs kārdinājums iejaukties pārāk daudz. Lai tas nenotiktu, valstij jāievēro atvietošanas princips – visu sabiedrības slāņu atbildība un iniciatīva.

 

Kā šos augšminētos principus ieviest likumdošanā un sabiedrībā – tas ir jūsu darbs.

 


Trešais starptautiskais Rīgas Ģimenes Forums „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte”
2011. gada 13. Maijā 

Forumu Rīgas domes zālē rīkoja biedrība „Asociācija Ģimene” sadarbībā ar nevalstisko organizāciju „Pasaules ģimeņu kongress” un Rīgas domes Labklājības departamentu. Forumu apmeklēja Saeimas, Rīgas domes politiķi, ārsti, garīdznieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti. Arī man bija iespēja tur būt.

Daudzo vieslektoru no Austrijas, Krievijas, Ungārijas, Horvātijas  prezentācijās tika pieminēts izteikums – demogrāfiskā „ziema”. Nepietiekams bērnu skaits un sabiedrības novecošanās ir daudzu valstu problēma, tādēļ interesanti bija dzirdēt, kā to risina citur. Krievijas Demogrāfisko pētījumu institūta direktors  I.Beloborodovs  pieminēja vēsturisku  faktu, ka Krievija 1920. gadā bija pirmā valsts pasaulē, kur ar Ļeņina  akceptu pieņēma likumu atļaut abortus. Lektors ieteica pavērot, kādu ģimeņu modeļus rāda TV reklāmas. Pārsvarā tajās redzam divu vai viena bērna ģimenes modeļus. Neparasti, bet tika argumentēti pamatots Brazīlijas kino seriālu postošā ietekme uz sabiedrību un šķirto laulību skaitu. Viesis no Austrijas J.Buhers uzsvēra, ka ir jāveido pozitīvāks skatījums uz nākotni, kas būtu pretājs šai „nāves kultūrai”.

Pēc Starptautiskās ģimenes plānošanas federācijas (IPPF – visā pasaulē pazīstama organizācija, kura atbalsta indivīda tiesības izdarīt savu izvēli ģimenes plānošanā) datiem, pasaulē katru gadu tiek izdarīti 46 miljoni abortu, 17% no tiem Eiropā. „Šādas dramatiskas sekas sev līdzi nes mūsu sabiedrībā populārais viedoklis, ka mīlestībā un karā viss atļauts un šodien postmodernisma individuālisms ir uzveicis tradicionālo izpratni par to, kas ir piedienīgs, pat to cilvēku apziņā, kuriem ir saprotams ģimenes jādziens,” uzsvēra viesis no Austrijas.

Par demogrāfijas ietekmi uz ekonomikas attīstību Latvijā runāja „Swedbank” vecākais ekonomists, ģimeņu asociācijas „Ļaulāto tikšanās” prezidents D.Stikuts. Skarbs fakts, bet 10 pasaules valstu ar vecāko iedzīvotāju populāciju 2010.g.(Par 65 gadiem vecāku cilvēku īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā,%) sarakstā Latvija ar 16,9% ierindojas kā desmitā un pēdējā. Latvijas Universitātes sociāli ekonomiskās demogrāfijas doktorante L.Āboliņa, raksturojot demogrāfisko situāciju Latvijā uzsvēra, ka vairāk kā 79% sieviešu darbspējīgā vecumā  ir aizbraukušas no valsts. Gan ārzemju viesi, gan Latvijas speciālisti nosauca skaitļus, prezentācijās runāto ilustrēja ar diagrammām un shēmām. Kopaina veidojās skarba.

Spilgti atmiņā palika I.Kondrātes – Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšnieces vizuāli izteiksmīgā prezentācija un atziņas:
1. Tieši tikumiskie orientieri cilvēkam ir absolūti nepieciešami, atgādinot senas, gadsimtos aprobētas patiesības, piem. 10 baušļus.
2. Šodien mūsu sabiedrībā veidojas savā ziņā apjucis cilvēks, jo taisnības vērtības varam šodien piemērot kā vien tīk. Ja nav noteiktas pamatvērtības, tad bērns tās atrod pats, kā konstruktora spēlē, tikai bez instrukcijas.
Savas runas noslēgumā lektore citēja tekstu no Svētajiem Rakstiem :
„ĻAUNA SABIEDRĪBA SAMAITĀ LABUS TIKUMUS”
                                         Sv.Pāvils – (1.Kor.15:33)

LSDSP SA vadītāja
Simona Kalniņa


LSDSP Sieviešu  Apvienība aicina!

 

21. maijā plkst. 10.00 tiekamies LSDSP birojā un dodamies divu ar pus stundu ilgā ekskursijā - Brīvības piemineklis, Brāļu kapi, Meža kapi.

 

 

Simona Kalniņa

LSDSP SA priekšsēdētāja


 

 

pes women.jpg

 

Pensions : it's different for women - PES Women campaign


 

Vardarbība pret sievietēm: Eiropas Parlaments izdara spiedienu uz Eiropas Komisiju


5. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par vardarbību pret sievietēm, ko iesniedza Eva-Brita Svensone, Eiropas Parlamenta deputāte. Ziņojumā tiek nosodīts saskaņotības trūkums starp valstu tiesību aktiem šajā jautājumā. Galvenā problēma ir tā, ka šāds likumu saskaņotības trūkums rada ļoti atšķirīgu aizsardzības līmeni sievietēm, un aicina izveidot Eiropas Savienības (ES) direktīvu, kas efektīvi cīnītos ar dzimumu vardarbību visā Eiropā.


Ziņojums „Prioritātes un pamati jaunai ES politikas struktūrai cīņā pret vardarbību pret sievietēm" ir solis uz Eiropas direktīvu, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, atzīstot izvarošanu un citu seksuālo vardarbību pret sievietēm, tostarp laulībā, par noziegumu visā ES. Šāda direktīva ļautu automātiski ierosināt lietu pret vainīgajiem, jo daudzos gadījumos sievietes atturas sūdzēties par notikušu dzimumu vardarbību. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka pašlaik ES sievietes nav vienādi aizsargātas pret vardarbību no vīriešiem, jo nacionālie valsts likumi un politika atšķiras vienai valstij no otras. Piemēram, dažās dalībvalstīs izvarošana joprojām netiek uzskatīts par valsts noziegumu.

 

Pēc Ministriju Sieviešu Samita (Ministerial Women’s Summit), kuru organizēja Beļģijas prezidentūra 2010.gada novembrī, un kur ministrēm uzticēja cīnīties pret vardarbību, Parlaments turpina bruģēt ceļu uz Eiropas Komisiju, lai izvirzītu stingru un skaidru likumdošanas iniciatīvu saistībā ar dzimumu vardarbību.

 

Zita Gurmai, Eiropas Sociāldemokrātu Partijas Sieviešu Apvienības (PES Women) prezidente: "Sieviešu tiesību komiteja ir iesniegusi konkrētus priekšlikumus, tagad mums ir nepieciešama Eiropas direktīva, lai cīnītos pret vardarbību pret sievietēm”. Eiropas Komisijai vajadzētu izstrādāt uz esošo mehānismu un likumdošanas tādas iniciatīvas, kā piemēram, Eiropas aizsardzības rīkojums, kas tika ierosināts Spānijas prezidentūras laikā, vai Eiropas Konvencijas Padomes rīkojums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.


Pamats


Eiropas Komisijas finansētajai Daphne programmai, kas finansē projektus vardarbības pret bērniem, jauniešiem un sievietēm novēršanu un atbalsta sniegšanai vardarbības upuriem, līdzekļi ir likvidēti, neatstājot līdzekļus budžetā Eiropas programmām, kas atbalsta cīņu pret dzimumu vardarbību. Tāpēc Eiropas Komisijai ir pat lielāka atbildība izteikt priekšlikumus, lai veicinātu nacionālās valstis rīkoties jautājumos, kas saistīti ar dzimumu vardarbību.


Dzimuma/vīriešu vardarbība ir galvenais nāves cēlonis sievietēm vecumā no 16 līdz 44 gadiem, kas ir daudz vairāk nekā vēža un ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits. Visām vardarbības formām (seksuālai, psiholoģiskai un fiziskai) pret sievietēm ir jābūt atzītām kā noziedzīgiem nodarījumiem visās Eiropas Savienības valstīs, kas tiek stingri sodītas. Svensones ziņojums norāda, ka 20 – 25% no visām sievietēm Eiropā ir piedzīvojušas fiziskās vardarbības pārinodarījumu vismaz reizi pieauguša cilvēka dzīvē, un vairāk nekā desmitā daļa ir cietušas no seksuālās vardarbības, kas saistīta ar spēku.

 

10% sieviešu ir bijušas pakļautas izvarošanai vai mēģinātas izvarot. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļos, kad pieaug taupība un palielinās neoliberālās politikas idejas, ir pieaugošs risks vardarbībai pret sievietēm ģimenē un sabiedrībā, kā arī paaugstinās risks, ka sieviešu tiesības netiek ņemtas vērā. Svensones ziņojums ir svarīgs cīņā pret nepieņemamu praksi un dzimumu vardarbības izskaušanu.

 

 

Tulkots no PES Communications


 


Kāda ir veselības aprūpe Latvijā? Profesionālā, jeb klasiskā līmenī. Nevienam nav ilūziju, ka veselības aprūpi var saņemt bez maksas, kā tas bija 20 gadu atpakaļ.

 

Tirgus ekonomikas apstākļos veselības aprūpē darbojas princips:
 -kādam ir nepieciešamība;
 -kāds to var realizēt;
 -par realizāciju jāmaksā.

Valstij ir divas iespējas: nodot vadību pašu dalībnieku rokās, kā tas ir ar advokatūru,vai uzņemties pašai šīs nozares pārvaldīšanu.


Pārvaldīt nozīmē: plānot, un koordinēt personāla resursus, finanses, pieejamību, nodrošināt ar informāciju. Mūsu valsts veselības aprūpes vadītāji ir izvēlējušies valsts medicīnu un privāto medicīnu bez attiecību nodefinēšanas. Kā tas sevi attaisno, var spriest par rezultātiem.
Izvērtējot veselības aprūpes efektivitāti, ņem vērā to , ka cilvēku veselību ietekmē dažādi faktori, kas atkarīgi no: cilvēku dzīves veida - 43% gadījumos; bioloģijas -27%; vides -19% ; bet no veselības aprūpes kvalitātes -11% gadījumos.


Vai viss valstī ir saplānots ņemot vērā šos aspektus?
Kas ir paveikts, lai ietekmētu cilvēku dzīves veidu, stilu, uzlabotu vidi? Vai cilvēkiem ir brīvi pieejami projekti šajās nozarēs? Kāda ir viņu līdzdalība? Kāda ir likumdošana, un vai tā tiek pildīta, un kam jāveic šo likumu uzraudzība? Nav šaubu, stratēģijas un plāni ir, lai arī dažiem termiņi beigušies, bet tie turpina darboties, jo laikā nav izpildīti. Arī likumi ir, bet kā viņi darbojas?
Kādi plāni ir par cilvēka genoma uzraudzību un veseluma saglabāšanu?


Vispostošākās ietekmes, kā alkoholisms, atkarības, kuras ir pamatā mūsu cilvēku nāves cēloņiem –zeļ un zied, likumi tiek pieņemti par labu peļņas gūšanai, bet ne cilvēku aizsardzībai.
Kas attiecas uz veselības aprūpes organizāciju, tad šeit noteicošās ir kvalitāte un pieejamība. Likumā par pašvaldībām ir noteikts, ka pieejamība veselības aprūpē jānodrošina pašvaldībām, bet par kvalitāti rūpējas profesionālās asociācijas.


Valsts pārvaldes institūcijas plāno, koordinē un uzrauga veselības pakalpojumu sniedzēju darbību, kā arī administrē veselības aprūpes līdzekļus, un, protams, gatavo normatīvos aktus.
Tā kā līdzekļu ir tik, cik politiķi piešķir, un to lielums nav pastāvīgs un pietiekošs, tāpēc līdz šim darbojas noteiktas valsts apmaksājamo medicīnisko pakalpojumu kvotas piešķirto līdzekļu ietvaros, kuros ārstniecības personām ir jāiekļaujas, neskatoties uz to, ka nedz nelaimes gadījumu, nedz mikrobu un vīrusu pasaules aktivitātes, nav iespējams paredzēt.


Ārsts pa vidu nolikts starp nepieciešamību un apmaksas iespējām, tiek iespaidots no abām pusēm. Praktiski valsts piespiež ārstu strādāt bez pietiekošas darba apmaksas. Šeit tad rodas aplokšņu nelegālo samaksu iniciatīves.
Ja būtu noteikta kārtība, kādā veidā, par ko, cilvēks, vai kāds cits, par viņu maksā šo starpību, ko valsts nevar nosegt, ļoti daudz problēmu atkristu.


Tātad, ir jānosauc konkrēti, kādi veselības aprūpes pakalpojumi iekļauti pilnībā, un/vai ne mazāk par 98% valsts apmaksas ‘’grozā’’. Pārējie par maksu, vai ar kāda noteikta procenta piemaksu. Šobrīd, ja nav naudas, tiek veidotas garas rindas . Rezultātā vai nu pacients nomirst, vai paliek slimāks,vai ārsts cenšas rast iespēju viņam palīdzēt, izmantojot slimnīcu resursus ar privātu norēķinu. Samaksa nekontrolēta .


Nav noteikta pieejamības specifika, tā nav pat juridiski nodefinēta . Tas ir plašs jēdziens. To var saprast kā: finanšu resursu, kā cilvēku resursu, tiešu- kā fizisku vai tehnoloģisku. Kurš no šiem paveidiem attiecas uz pašvaldību? Cik liela atbildība ir katrai pašvaldībai, ņemot vērā visus šos pieejamības variantus un pašvaldību iespējas? Atbilžu nav.
 

Par veselības aprūpes kvalitāti - kas to sistemātiski analīzē vai šī ārstniecības iestāde strādā kvalitatīvi vai nē? Viena lieta iegūt sertifikātu, bet cita- kāda ir atdeve? Labi , ja darbojas brīvprātības princips, bet cik gadu jāgaida, lai stacionāra letalitātes rādītājus izkustinātu no plato līmeņa?
Biznesmeņi rēķina, plāno, pēta kā maksimāli uzlabot darba efektivitāti, rezultātus. Kas pēta ārsta darba rezultātu tirgus apstākļos? Pilnīga pašplūsme un pašatbildība. Ir tikai soda naudas vai tiesas darbi, ja ir pārkāpti normatīvie akti.


Kādi ir efektīvākie ārsta darba kvalitātes rādītāji, piemēram, slimnīcā? Kam tie būtu jānosaka? Kur ar tiem var iepazīties pacients , pirms tas grib iestāties slimnīcā uz operāciju?
Kas iedzīvotājiem paskaidros, ko nozīmē frāze - valsts pārvaldes institūcijas koordinē un uzrauga veselības pakalpojumu sniedzēju darbību - tirgus ekonomikas apstākļos, un cik lielā apjomā?
Kamēr tiek meklēti jautājumi, netradicionālā medicīna ieņem aizvien lielāku vietu veselības aprūpē.
Vai tās nosaukums atspoguļo tās būtību?


Traditionell –tāds, kura pamatā ir tradīcija, tāds, kas noteiktā cilvēku kopumā pastāv samērā ilgu laiku un pāriet no paaudzes paaudzē. Ne- tradicionāls tātad pretējais augstāk definētam.
Uz kuru medicīnas veidu var attiecināt kā- uz tradicionālu?
Mūsdienu medicīna pēdējos 10 gados balstās uz pierādīta pētījuma bāzes. Bet pētījuma rezultāts var būt mainīgs, mainoties videi, apstākļiem, adaptācijas spējām. Tas, kas der šodien, var nederēt pēc 20 gadiem. Vai tā var būt tradicionāla?


Šodien pie netradicionālas medicīnas pieņemts pieskaitīt arī Austrumu medicīnu, kas mantota gadusimtiem, un tas nav pareizi.Tā ir tikai Austrumu medicīna, kuru esam sākuši plašāk pielietot, jo pieaugusi iespēja ar to iepazīties un apmācīties tās izcelsmes valstīs.


Bet pie netradicionālās medicīnas Eiropas reģionā var pieskaitīt homeopātiju. Kas ir īpaša ārstēšanas metode. Tās pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar zāļu līdzekļiem, kas lielākās devās paši var izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus pēc principa, ‘’līdzīgs jāārstē ar līdzīgu’’. Homeopātijas pamatlicējs ir vācu ārsts Z.Hānemanis. Ar homeopātiju nevar izārstēt: ļaundabīgos audzējus, asins slimības, infekciju slimības un tuberkulozi. Lai gan homeopātija ir nošķirta no mūsdienu medicīnas, tomēr šodien bieži lieto ārstēšanas paņēmienus, kas tuvi homeopātijai, piemēram, dažu ādas slimību gadījumos- apstarošanu, bet vitamīnus, mikroelementus, hormonus, vakcīnas mūsdienu medicīna lieto koncentrācijās, kas atbilst homeopātijas principiem par atšķaidījumiem.
Bez tam plaši pielieto tādus zāļu līdzekļus, kas sen pārbaudīti un atzīti par derīgiem, kā bišu inde, čūsku inde un daudzi augu valsts produkti.


Homeopātijā ieliktais vieglā kairinājuma princips labi saskan ar daudzām fizikālās medicīnas metodēm.
Austrumu medicīna jau senatnē bija attīstītāka nekā citu tautu medicīna
Pie mums plaši izplatās refleksoterapija, masāža. Šīs metodes radušās aptuveni pirms 50 gadu simteņiem Āzijas austrumu daļā- Ķīnas, Mongolijas, Korejas un Japānas teritorijās.
Klimats un noteikta slodze veido cilvēka bioritmu. Ņemot par pamatu, ka dabas parādības ir cita no citas atkarīgas un savstarpēji nosacītas, tā laika ārsti pieņēma, ka arī cilvēka organisms dzīvo un darbojas to pašu spēku ietekmē, kas valda dabā. Cilvēka organisms tika aplūkots nevis kā kaut kas sevī noslēgts un no apkārtējās pasaules savrups, bet gan kā sarežģīta sistēma, kurā katrs elements funkcionāli saistīts ar pārējiem. Tika atzīts, ka cilvēkam saslimstot, slimības procesā neizbēgami tiek ievilkts viss organisms, un, mainoties viena orgāna funkcijai un darbībai, noteikti mainās visu pārējo orgānu un sistēmu funkcijas. Organismā nav izolētu apakšsistēmu. Tāpēc ārstēšanai jābūt kompleksai, individuālai un to nedrīkst sasteigt.


Kā tas sasaucas ar mūsdienu medicīnas vadlīniju ieviešanas tendenci? Vai mēs pārejot uz vadlīnijām, neattālināmies no ārsta profesionālās mākslas?
Saskaņā ar seno austrumnieku mācību neviens un nekad nav ne stabīlā stāvoklī-’’ vesels’’, ne stabīlā stāvoklī -‘’slims’’. Veselība un slimība ir patstāvīgā dinamiskā līdzsvarā un it kā’’ rotaļājas’’ viena ar otru. Saprātīga cilvēka uzdevums – noturēt organismu šāda dinamiska līdzsvara stāvoklī.
Parasti paiet noteikts laiks, līdz slimība sāk izpausties simptomu veidā. Šajā periodā cilvēka veselība un darba spējas jau ir traucētas, taču šis ir tas līdzsvara traucējumu brīdis, kad kā pirmo palīdzību var izmantot punktu masāžu, refleksoterapiju u.c. metodes.
Tādēļ Austrumu medicīnu var izmantot, ja vien tai nav kontraindikāciju, un nekādā ziņā tā neaizvieto ģimenes ārsta apmeklējumu. 


Vēl pastāv - Tautas dziednieki, kurus nevar pieskaitīt pie medicīnas, un kuri praktiski nodarbojas ar psihoterapijas elementu izmantošanu, kurus tie ir apguvuši pašmācības ceļā, vai arī ar atsevišķu dabas produktu, augu izmantošanu. Augu izmantošana aizgūta no homeopātijas. Daži izmanto arī masāžas elementus. Visādā ziņā, tie līdz šim nav uzrādījuši savus skolotājus, pie kuriem būtu mācījušies, kā tas ir pie homeopātijas, Austrumu medicīnas un mūsdienu medicīnas.


Tautas dziednieki šobrīd aizpilda nišu, kura ir tukša sakarā ar kvalitātes nepietiekamību mūsdienu medicīnā un zemo tautas maksātspēju izglītotiem psihoterapeitiem. Ja būtu pietiekoši daudz labi apmaksātu, izglītotu veselības aprūpētāju, tautas dziednieki nepastāvētu.


Ģimenes ārstiem ir pārāk daudz reģistrēto pacientu , un tie netiek galā ar akūtām nepieciešamībām, kur nu vēl ar izskaidrošanu, līdzestību un iedziļināšanos problēmu cēloņos. Liela kļūda ir atļaut ģimenes ārstiem pierakstīt pāri par 1800 pacientiem katram. Ir tomēr ģimenes ārsti, kuri negrib pieņemt darbā māsu vai ārsta palīgu, tikai, lai vairāk līdzekļu paliktu pašam.


Pacientu problēmas:
Psiholoģiskais diskomforts,stress, sociāl-ekonomisko problēmu sekas; 

Funkcionāli sistēmu traucējumi, dzīves stila izvēles rezultāts;

Infekcijas, traumas, klimata radītās slimības, vides iedarbības rezultāts;

Iedzimtas slimības, genoma ietekmētāji.

 

Atbilstoši šīm problēmām veido stratēģijas, programmas, plānus. Jāpieņem atbilstoši likumdošanas akti.
Kas prioritāri nodarbojas ar šo problēmu sekām šobrīd?
Ar pirmo grupu vairāk nodarbojas :Austrumu medicīnas speciālisti vai tautas dziednieki, bet mazāk ģimenes ārsts.
Ar otro grupu: ģimenes ārsts, stacionāri, homeopātija.
Ar trešo grupu : stacionāri, ģimenes ārsts, Austrumu medicīnas speciālisti.
Ar ceturto grupu stacionāri.


Kāpēc cilvēki izvēlas tautas dziedniekus? Tāpēc, ka:
- tie velta pietiekoši ilgu laiku, lai noskaidrotu problēmu (ne mazāk kā 1 stundu);
- maksa nav noteikta, maksā tik cik var;
- tic radītai reklāmai;
- ir vīlušies mūsdienu medicīnas pakalpojumā.


Austrumu medicīnu izmanto cilvēki ar labāku sociālo stāvokli, tie, kas var maksāt, kas apzinās, ka viņu dzīves stils nav pietiekami aktīvs.


Kas būtu jādara?
1) jārada paraugmodeļi dzīves stilam;
2) jāizstrādā efektīva pretalkohola un mazkustīguma programma;
3) jāsakārto apkārtējā vide un jānodrošina tās ilgstspēja;
4) jāsakārto veselības aprūpes sistēma.

 

Margarita Krauča

 

 


 

 LR Saeimai
        Ministru kabinetam
        Pašvaldību Savienībai

 

 

LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀS STRĀDNIEKU PARTIJAS
LSDSP SIEVIEŠU APVIENĪBAS
2011.gada 15.janvāra, Rīgā
Rezolūcija

Par bērnu pabalstiem

 

 

Bērni ir Latvijas valstiskuma pastāvēšanas nosacījums. Nebūs bērnu – nepastāvēs valsts. Diemžēl šī valsts bagātība šobrīd strauji samazinās.


Ja salīdzina Latvijas atjaunotās neatkarības pirmos desmit gadus ar pēdējiem, tad pēdējā desmitgadē dzima par 33029 bērniem vairāk. Tas bija pateicoties ekonomiskai augšupejai, bet iestājoties krīzes periodam, jaundzimušo bērnu skaits strauji sarūk.


Valsts izdevumi bērniem nav parasti tēriņi, tas ir ieguldījums mūsu tautas nākotnē. Valstij jāatbalsta ģimenes, kuras audzina bērnus. Pirmkārt, lai bērni augtu veseli, tie jāatbalsta ar visu nepieciešamo. Augošam organismam ļoti nepieciešams ir kalcijs, kuru visvairāk satur piens. Otrkārt, jāatbalsta, lai bērni būtu intelektuāli attīstīti un labi izglītoti.


LSDSP Sieviešu apvienība aicina Saeimu, Ministru kabinetu apstiprināt sekojošus mērķa pabalstus bērniem:
1) Visiem bērniem līdz astoņpadsmit gadu vecumam 0,5 l piena iegādei dienā bez maksas. Tas izmaksātu vidēji katram bērnam Ls 9,73 mēnesī;
2) Piešķirt katram bērnam no 1 līdz 18 gadu vecumam katru mēnesi pabalstu attīstībai ne mazāk par Ls 15, izglītojošo materiālu, burtnīcu un grāmatu iegādei.


Lai piešķirtu šos mērķa pabalstus, nepieciešamības gadījumā pārskatīt esošo:
pabalstu apmērus  un veidus,  piemēram, ‘’bērnu kopšanas un vecāku pabalsts kopā’’ .


LSDSP un LSDSP sieviešu Apvienība ierosina  esošo pabalstu vietā  apstiprināt sekojošus pabalstus bērniem:
- bērna piedzimšanas pabalsts, vienreizējs;
- mērķa pabalstus : piena iegādei un attīstībai katru mēnesi,
-bērna kopšanas pabalsts līdz 3 gadu vecumam ;
-bērna invalīda kopšanas pabalsts.

 

Rezolūcija apstiprināta LSDSP 43. Kongresā 2011. gada 29.janvārī.

 

LSDSP Priekšsēdētājs     A.Timofejevs

LSDSP SA Vadītāja          S.Kalniņa

_____________________________________________________________________________________

 

LSDSP Sieviešu apvienībai jauna vadība

 

15. janvārī, notika Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Sieviešu apvienības (LSDSP SA) konference, kurā tika vēlēta jaunā vadītāja un tās vietnieces un noteikti tālākie mērķi un darbības virzieni.

 

Par LSDSP SA galvenajiem mērķiem tiek pausti sadarbības un dzimuma vienlīdzības veicinošie pasākumi gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām; dalība labdarības pasākumos; konsultācijas un semināri par sieviešu lomu sabiedrībā, kā arī par sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām tiesībām kā vienotu tiesību kopumā, kas veicina saliedētas un solidāras sabiedrības veidošanos.

 

Par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Simona Kalniņa, par priekšsēdētājas vietniecēm – Diāna Jakubovska, Skaidra Kalniņa un Lilita Burova.

_____________________________________________________________________________________

 

Sieviešu tiesību uzvara Eiropas Parlamentā par spīti konservatīvo opozīcijai

 

Strasbūra

 

Eiropas Parlamentā tika sperts nozīmīgs solis dzimuma vienlīdzības nostiprināšanā. Parlaments pieņēma Beļģijas sociāldemokrāta Marka Tarabella ziņojumu, kas sastāvēja no plaša ierosinājumu klāsta attiecībā uz sieviešu tiesībām pašām būt noteicējām pār savu ķermeni.

 

Saskaņā ar PES Women prezidentes Zitas Gurmai teikto : „Šis ziņojams norāda uz Eiropas Savienības stingro apņēmību cīņai pret dzimuma diskrimināciju.”

 

Marka Tarabella sagatavotais ziņojums nāk tieši laikā, kad sievietes visā Eiropā saskaras ar pieaugošiem draudiem, kas skar nodarbinātības jautājumus un dzīves apstākļus. Ekonomiskās krīzes sekas ļoti būtiski ietekmē sieviešu dominētos sektorus, kā veselību, izglītību un bērnu aprūpi.

 

Ziņojums tiek virzīts stingrā individuālo tiesību dimensijā. Marks Tarabella izteicās: „Mans ziņojums ir visaptverošs un sabalansēts, tomēr Konservatīvie ir pārpratuši debašu jēgu, apšaubot tiesības uz abortu Eiropas Savienībā. Par spīti opozīcijai, mēs spējām no jauna apstiprināt, ka sievietēm ir tiesības būt noteicējām pār savu ķermeni. Tās ir fundamentālas tiesības, par kurām tūkstošiem sieviešu ir cīnījušas un joprojām cīnās Eiropā, bieži riskējot ar savām dzīvībām. Es nekad nepieļaušu, ka šīs tiesības jelkad varētu tikt apšaubītas.”

 

Ziņojums aicina Eiropas Komisiju veidot Eiropas gadu cīņai pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm un bērniem, kā arī izveidot Eiropas hartu par sieviešu tiesībām. „Ziņojumam ir ļoti progresīva pieeja, kas uzsver, ka sievietes ir noteicējas pār savām seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām caur vieglu pieeju kontracepcijas līdzekļiem un tiesībām veikt abortu,” vēsta Zita Gurmai. Tomēr viņa pauž nožēlu, ka ziņojuma fragmenti, kas skar Eiropas hartu par sieviešu tiesībām un tiesiski saistošajām normām, neieguva nepieciešamo pārstāvju atbalstu.


LSDSP SA pauž gandarījumu, ka tādi jautājumi kā dzimuma vienlīdzība tiek apspriesti Eiropas līmeņa dienas kārtībā. Tomēr tikpat svarīgi ir arī atcerēties, ka vienlīdzīgas tiesības ne vienmēr ir tas pats, kas vienlīdzīgas iespējas. Tas liek apzināties to, ka katrā sabiedrībā, neatkarīgi no vecuma, ienākumiem un nodarbošanos, ir ļoti daudz sieviešu, kurām, neskatoties uz formālajām tiesībām, tiek realitātē liegtas tās dabiskās tiesības būt noteicējām pašām par savu dzīvi. Tāpēc vienmēr ir būtiski uzsvērt, apzināt un cīnīties pret sabiedrībā valdošo diskrimināciju, kā arī pieaugošo neiecietību un vardarbību.


Informācijas avots: [http://www.pes.org/en/news/progressive-victory-womens-rights-european-parliament-despite-conservative-opposition ]

_____________________________________________________________________________________

 Dienas komentārs   
Nerevidēsim gadsimtu vecās tradīcijas
Daugavietis
LSDSP kā Latvijas politiskai partijai ir jāatbalsta Latvijai svarīgas vērtības, Latvijas kultūru, jāveido patriotisms, jārunā par pieminekļiem kā Latvijas kultūras daļu. Simbolu analīze nav politiskas...


 Jaunākais komentārs forumā   
Ekonomiskā krīze
Hoffman
Vai jūs meklējat ātru un pieejamu aizdevumu piedāvājumu, kas ir ticama un patiesa ?? jāuztraucas ne vairāk, mēs esam šeit, lai Jums piedāvāt savu sapni aizdevumu tikai 2%, jums ir 100% drošs, kas noda...


Izsaki savu viedokli
 Galerija   
 
   
 
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Adrese: Rīga, Aldaru iela 8, LV-1050 Tālrunis 67356585